Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas

Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Iecerēts katrā mazpilsētā ierīkot preču terminālu un pašu Daugavu savienot ar Dņepru un Volgu un izbūvēt vēl trīs HES. Projekts izmaksāšot 90 miljardus eiro un atmaksāšoties 6 gados. Izveidotas divas akciju sabiedrības. Akciju sabiedrībai „Ūdens enerģētikas un transporta sistēma „Rīga – Hersona – Astrahaņa” plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai. Būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Organizācija rīko virkni tikšanos ar pensionāriem, kurās aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis. Projekta galvgalī  ir bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā. Viņam piepalīdz Rīgas 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.  Iecere ir ar kanāliem savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu. Un tad Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas preces ar tankkuģiem peldēs pa šīm upēm rietumu virzienā. Referendumā uzņēmēji piedāvā tautai balsot par viņu pašu uzrakstītu likumu uz vienas lapas, kas paredz nodot Daugavu uz 100 gadiem projekta īstenotājiem lietošanā, kā arī paģēr valdībai sarunāt ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, ka tās piekrīt mainīt Daugavas, Dņepras un Volgas tecējumu arī to teritorijās. Paralēli referendumam projekta autori aicina pensionārus iegādāties uzņēmuma akcijas par 5 latiem gabalā.

Šobrīd akciju sabiedrībā esot 350 biedri un savākti 700 000 latu. No pensionāriem savāktā nauda tiek tērēta projekta reklamēšanai. Iniciatori izveidojuši divas biedrības - "Jaunais Zīda ceļš", kas ir kontrolpaketes turētāja, un "Arha", kurai pieder 49% akciju un tajā apvienojušies mazākuma akcionāri. Mērķis esot veidot tautas akciju sabiedrību, skaidro Štamers. Patlaban jebkurš cilvēks varot iestāties biedrībā un automātiski kļūt par līdzīpašnieku projektā. Interesentam, lai iestātos biedrībās, jāiegādājas AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" akcijas. Lai iestātos "Arhā", pietiek, ja iegādājas no vienas līdz 300 akcijām, savukārt, lai iestātos biedrībā "Jaunais Zīda ceļš" - vismaz 300 akcijas, informācija par pārdoto akciju skaitu ir komercnoslēpums.
Pie šā paša projekta ķērusies vēl viena akciju sabiedrība – „Enerģētika un ūdens transports”. Īpašnieku vidū ir ekspremjers Māris Gailis, Rīgas kuģniecības līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks, „Lido” saimnieks Gunārs Ķirsons, būvnieks Guntis Rāvis, pārtikas rūpniecības uzņēmēji Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, kā arī advokāts Egons Rusanovs un Saeimas deputāts Jānis Ģīlis

Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās. Vienreiz Daugavu izroc, un tev uz gadu desmitiem bezmaksas ceļš. Dzelzceļa un autotransporta sistēmas uzturēšana ir nesalīdzināmi dārgāka.

Raimonds Vējonis, vides ministrs, (ZZS) uzskata, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt 3 HESus. Ministrs arī  noliedza, ka šo projektu finansēt varētu Eiropas Savienība. Nekas tāds neesot paredzēts.

Daugavas-Dņepras ūdensceļa projektam nav nekāda ekonomiska pamata, uzskata DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vaicāts par "Daugavas rakšanas" projektu, viņš intervijā žurnālam SestDiena saka, ka tā "ir smieklīgākā ideja, ko savā mūžā esmu dzirdējis". "Protams, Daugavas-Dņepras ūdensceļam ir ļoti sena vēsture. Senāk tur veda siļķes un kaņepes…

Viņš paredz, ka projekts līdz īstenošanai nekad nenonāks, jo tam nav nekāda ekonomiska pamata. Piemēram, ja projekts maksā desmit miljardus latu, tad, lai to atpelnītu, jābūt apmēram miljardam latu starpības transporta izmaksās, salīdzinot ar pašreizējo labāko variantu lielu kravu pārvadāšanai lielā attālumā - dzelzceļu. Latvijas transporta pakalpojumu eksports viss kopā ir kāds miljards latu, norāda eksperts. Interesanti, ko dara Īvānu Dainis, tas pats, kurš reiz stājās pretim hidroelektrostacijas būvei un organizēja ļaužu masas Daugavu glābt?